Atklāj mežu kā lielāko mācību klasi un sporta zāli, dodoties meža izziņas pārgājienā Latvijas valsts mežos. Četru dažāda vecuma mežos apgūsti 4 mežinieku gudrības: kā aprēķināt koku skaitu jaunaudzē, kā noteikt koku augstumu un vecumu, kā arī - kur meklēt aizsargājamas dabas vērtības. Uzdevumu lapu skati un izdrukā šeit - Skolām - Mācību materiāli (lvm.lv) Papildus iekļauj pārgājienā arī Latvijas olimpiskās komitejas sagatavotos vingrinājumus dabā!

Dabā sportot un iepazīt mežu aicinātas ģimenes, klases un jebkurš interesents, iepazīstot bezgalīgo meža apsaimniekošanas ciklu. Izdrukājamas darba lapas un uzdevumus atradīsi metodiskajā līdzeklī skolām "Meža izziņas mugursoma".  Vairāk lasi zemāk.

Kā noteikt kociņu skaitu jaunaudzē?

Saskaitīt visus kociņus būtu pārāk sarežģīti, tāpēc uzskaiti veic parauglaukumos. Uzskaita visus iestādītos kociņus, kurus steigā vai braucot garām ar auto bieži pat nepamanām. Kociņu skaits nosaka, vai mežs atzīstams par atjaunotu. 

Uzdevums ir sekojošs: jaunaudzē izvēlas raksturīgāku vietu un tajā izveido apļveida parauglaukumu ar rādiusu 2,82 m (parauglaukuma platība būs 25 m²).

Parauglaukuma centrā iesprauž zemē mietiņu, bet rādiusa noteikšanai lieto 2,82 m garu mērlenti, auklu vai kārti. Iegūtā apļa robežās uzskaita visus iestādītos kociņus un šo skaitu reizina ar 400. Rezultātā iegūst iestādīto kociņu vidējo skaitu vienā hektārā.

Mērījuma precizitātes uzlabošanai parasti platībā ierīko vairākus parauglaukumus. Lai izcirtumu atzītu par jaunaudzi, tajā jāaug vairākiem tūkstošiem kociņu uz ha.

Pēdējo 100 gadu laikā Latvijas mežainums ir divkāršojies -  mežs atjaunojas gan no sēklām un atvasēm, gan arī katra nocirstā koka vietā tiek iestādīti vismaz 2 jauni! 

Kā noteikt koku vecumu?

Priedei vecumu līdz 20 gadiem var noteikt pavisam vienkārši - saskaitot mieturus! Līdz šim vecumam tiek veikta arī jaunaudžu kopšana, kad mazie kociņi tiek atbrīvoti no nezālēm un aizsargāti no dzīvnieku bojājumiem.

Mieturis ir zaru vēdeklis, un attālums starp diviem mieturiem izaug gada laikā. Pēdējais gads ir galotne. Bet ne visi mieturi ir redzami un zaļi - zemāk atrodami sataustāmi “puniņi” jeb atmirušo mieturu vietas.  Tāpēc jūsu uzdevums ir saskaitīt arī senākos, grūtāk pamanāmos mieturus, kas atrodami posmā no pirmā zaļā mietura līdz zemei. 

Pieaugušiem kokiem vecumu nosaka pēc gadskārtām. Visvieglāk tās vari saskaitīt uz celmiem vai koka ripām. Interesanti, ka koka resnums ir bieži vien maldinošs vecuma rādītājs. Piemēram, zemāk redzamās ripas ir viena vecuma! 

Tik atšķirīgu koku izskatu nosaka ne tikai augsnes apstākļi, bet arī tas, vai mežs tiek kopts un retināts. Attēlā redzamās ripas nāk no viena tipa meža, kas vienā gadījumā retināts, bet otrā - atstāts novārtā. Redzams, ka resnākajam kokam ticis daudz vairāk saules un barības vielu!

Jaunaudžu kopšana - tās ir rūpes par nākotnes mežu. Jauns un kopts mežs aug ātri. Latvijā kopumā 1 sekundē izaug aptuveni 1 kubikmetrs koksnes – tas ir – viens liels koks. Minūtē izaug kokmateriāli veselai mājai!

Kā noteikt koku augstumu?

1. Indiāņu atkāpšanās. Senie indiāņi esot pārbaudījuši, vai koks var uzgāzties virsū vigvamam ar vienkāršu metodi, ko pamēģiniet arī jūs - pielieciet pieri pie zemes un skatieties uz koku caur kājām. Ja neredzat galotni, tad jums ir jāpavirzās prom no koka.  Kad redzat koku pilnā augumā, jūs esat drošā attālumā, kas ir vienāds ar koka aptuveno augstumu. 
2. Koks pie deguna! Precīzāka metode ir šāda - paņemat rokās 2 vienāda garuma zariņus un vienu novietojat vertikāli, bet otru zariņu pieliekat pie vertikālā zariņa vidus un sava deguna. Tad atkāpieties no mērāmā koka tik tālu, lai vertikālais zariņš aizsegtu visu mērāmā koka augumu. No šīs vietas aizejat ar 1 m gariem soļiem līdz mērītajam kokam - soļu skaits būs arī koka augstums!

Koki Latvijā var izaugt pat 40 m augstumā! Lai izaudzētu lietaskokus, mežs tiek retināts, atstājot vietu spēcīgākajiem kokiem, kas tādējādi var netraucēti stiepties platumā un garumā.  Audzējot mežu un to retinot tiek aktīvi piesaistīta ogļskābā gāze un iegūti kokmateriāli cilvēkiem tik noderīgu lietu ražošanai, kas tālāk kalpo kā oglekļa noliktavas. 

Kā atpazīt saglabājamas dabas vērtības jebkurā mežā?

Veicot mežsaimnieciskos darbus tiek aizsargātas dabas un kultūrvēstures vērtības un meža zāģēšana tiek rūpīgi plānota, izvērtējot ko drīkst zāģēt un kas noteikti jāsaglabā. Jebkurā mežā tiek aizsargāti šādi vērtīgi dabas elementi.

1. Ekoloģiskais koks ir liels un vecs koks, ar labi attīstītu vainagu un resniem zariem. Uz tā veidojas dzīvesvieta retām sugām, kas piemērojušās dzīvei uz šādiem kokiem, piemēram, tajā ligzdu var veidot mazais ērglis.
2. Atmirusi koksne kalpo par dzīvesvietu daudzām ķērpju, sūnu, sēņu, kukaiņu un gliemju sugām, piemēram, bērzu briežvabolei. Nokaltušus stāvošus kokus, kas ir tuvu ceļiem vai elektrolīnijām, apzāģē kā augstos celmus.
3. Mitra ieplaka nodrošina dzīves vidi sugām, kas nespēj augt sausos apstākļos. Saglabājot apaugumu, noēnojums ir pietiekams lai tās, piemēram, smaržīgo zemessomainīti, pasargātu no tiešas saules iedarbības un bojāejas.
4. Dzīvnieku ala un tās apkārtne jāsaglabā pēc iespējas nepārveidota meža darbu laikā, lai mazāk traucētu dzīvniekus un novērstu alas iebrukšanu, īpaši vērtīgas ir āpšu veidotās alu sistēmas, kurās dzīvo arī lapsas.
5. Liela putna ligzda mežā tiek saglabāta reizē ar apkārt augošajiem kokiem, lai pastāv lielāka iespēja, ka putni, piemēram, jūras ērglis nākamajā sezonā turpinās tur ligzdot.
6. Paauga jeb mazie kociņi tiek saglabāti grupās, lai mazinātu izcirtuma ietekmi uz meža vidi un ainavu, kā arī nodrošinātu dabisku meža atjaunošanos un labvēlīgus apstākļus dažādu augu un dzīvnieku izdzīvošanai.
7. Ūdeņu aizsargzona veidojas kā saglabāto koku joslas gar dažādām ūdenstilpnēm, kas pasargā upju un ezeru krastus no erozijas, ūdeni – no piesārņojuma, kā arī rada tā tuvumā mītošām sugām labvēlīgu noēnojumu.
8. Mežmala ir pārejas josla no vienas ekosistēmas otrā, tāpēc tur valda liela sugu daudzveidība, kā arī bieži vien mežmalā ligzdo dažādi putni, kas barojas laukos, piemēram, dzeltenā stērste.
9. Saglabājamo koku grupa veicina tāda mikroklimata saglabāšanu, kāds tas bijis mežaudzē pirms ciršanas, kā arī koki grupā ir noturīgāki pret vēju un mazina izcirtuma ietekmi uz meža ainavu.

Protams, visas dabas vērtības visbiežāk nav sastopamas vienuviet. Tās vari atrast uzmanīgi lūkojoties un pastaigājoties dabā!

Dabu īpaši jāsaudzē arī atpūtas laikā, kad plānots ierīkot apmetni vai kurināt ugunskuru. Ejot dabā vienmēr atceries: ko atnesi, to aiznes!

Vairāk par drošu un zaļu atpūtu dabā uzzini AS "Latvijas valsts meži" digitālajā ceļvedī "Laižam mežā".

Latvijas Olimpiskā komiteja piedāvā ikvienam idejas sportiskiem vingrinājumiem dabā!

OLIMPISKĀ IESILDĪŠANĀS – rokas sānos, kājas plecu platumā, pieliekšanās uz vienu un otru sānu, izpilda individuāli līdz 30x (vingrinājuma video)

VERTIKĀLAIS SPĒKAVĪRS – piepumpēties pret koku (stāvot kājās), izpilda individuāli līdz 20x (vingrinājuma video)

OLIMPISKIE PIETUPIENI – veikt pietupienus, izpilda individuāli līdz 20x (vingrinājuma video)

CAUR SIDRABA MEŽU SKRĒJU – apskriet apkārt 7 kokiem, izpilda individuāli (vingrinājuma video)

MEŽA BALSTS – atspiesties ar muguru pret koku un sēdēt pietupienā, kāju pozīcija 90 grādu leņķī, izpilda individuāli līdz 1 min (vingrinājuma video)

OLIMPISKAIS ĶĒRIENS – mežā atrast kādu čiekuru vai ozolzīli un pamest gaisā. Tad jāsasit plaukstas divas vai trīs reizes un jānoķer priekšmets, veic individuāli līdz 10x (vingrinājuma video)

KARSTAIS ČIEKURS – spēle “karstais kartupelis”, bet ar čiekuru, zīli vai akmeni, kas atrodams mežā - sastājas nelielā aplī, mētājot pa apli ir jāspēlē, ja grib papildus sportisku izaicinājumu, spēlē stāvot nelielā pietupienā,  izpilda pāros vai nelielā grupā (vingrinājuma video)

VEIKLAIS AUGSTSOLIS – skriet ar augstu paceltiem ceļiem (turp un atpakaļ), izpilda individuāli, līdz 15 m (vingrinājuma video)

OLIMPIEŠA LĪDZSVARS – noturēt līdzsvaru uz nokrituša koka stumbra, stāvot kājās, veic individuāli līdz 1 min (vingrinājuma video)

MEŽA JOGA – koka poza. Stāvi ar rokām gar sāniem, pacel labo kāju tā, lai tās pēda atspiežas pret kreisās kājas augšstilba iekšpusi. Saliec plaukstas kopā kā lūgšanā, turot pie krūtīm. Ar ieelpu iztaisnot rokas virs galvas, veic individuāli līdz 30 sek. ar katru kāju (vingrinājuma video)

AUGSTAIS IZKLUPIENS – izklupiena poza, viena kāja izstiepta uz aizmuguri, bet otra ieliekta tā, lai labais augšstilbs ir paralēli zemei. Pozā stāvēt ar paceltām rokām, plaukstām pavērstām vienai pret otru, veic individuāli līdz 10x ar katru kāju (vingrinājuma video)

OLIMPISKĀ FANU ZONA – palēkties un sasist plaukstas, izpilda individuāli līdz 10x (vingrinājuma video)

ZAĶU APLIS – lēkt uz abām kājām kā zaķis apkārt 3 kokiem un atpakaļ (līkločos kā čūska). Vingrinājumu izpilda individuāli (vingrinājuma video)

MEŽA ZOSS PĀRGĀJIENĀ – iet zosu gājienā (ietupienā ceļos), izpilda individuāli turp un atpakaļ līdz 10 m (vingrinājuma video)

OLIMPISKAIS LĒCIENS – atrast kokā zaru savā augumā (bet kādus 10-15 cm augstāku), veic palēcienus uz augšu, cenšoties pieskarties zara galotnei, izpilda Individuāli līdz 20x (vingrinājuma video)

MEŽA KROSFITS – atrast zaru, nolikt uz zemes un lekt uz sāniem (pa labi un pa kreisi, zaram pāri) turp un atpakaļ, izpilda individuāli līdz 1 min (vingrinājuma video)

MEŽA DEJAS –lēkt galopa palēcienā no viena koka līdz otram, izpilda individuāli līdz 5x turp un atpakaļ (vingrinājuma video)

KARSTĀS OGLES – lēkt (uz vietas) uz vienas un tad uz otras kājas, izpilda individuāli līdz 1 min (vingrinājuma video)

OLIMPISKAIS PAGRIEZIENS – turēt zaru izstieptu sev priekšā (rokas taisnas), stāvēt taisni un griezt ķermeņa augšdaļu pa labi un pa kreisi, izpilda individuāli līdz 1 min (vingrinājuma video)

SKRIEN KĀ VĒJŠ – veiciet 10 metru sprintu (turp un atpakaļ), izpilda individuāli (vingrinājuma video)

MEŽA TĀLLĒKŠANA – atrast divus zarus, novietot tos 2 metru attālumā vienu no otra un lēkt līdz otram zaram, izpilda individuāli (vingrinājuma video)

CELMRESTLINGS – atrast celmu un uz koka nolikt elkoņus un sākt lauzties ar rokām, izpilda pāros kamēr viens uzvar (vingrinājuma video)