Kā noteikt kociņu skaitu jaunaudzē?

Saskaitīt visus kociņus būtu pārāk sarežģīti, tāpēc uzskaiti veic parauglaukumos. Uzskaita visus iestādītos kociņus, kurus steigā vai braucot garām ar auto bieži pat nepamanām. Kociņu skaits nosaka, vai mežs atzīstams par atjaunotu. 

Uzdevums ir sekojošs: jaunaudzē izvēlas raksturīgāku vietu un tajā izveido apļveida parauglaukumu ar rādiusu 2,82 m (parauglaukuma platība būs 25 m²).

Parauglaukuma centrā iesprauž zemē mietiņu, bet rādiusa noteikšanai lieto 2,82 m garu mērlenti, auklu vai kārti. Iegūtā apļa robežās uzskaita visus iestādītos kociņus un šo skaitu reizina ar 400. Rezultātā iegūst iestādīto kociņu vidējo skaitu vienā hektārā.

Mērījuma precizitātes uzlabošanai parasti platībā ierīko vairākus parauglaukumus. Lai izcirtumu atzītu par jaunaudzi, tajā jāaug vairākiem tūkstošiem kociņu uz ha.

Pēdējo 100 gadu laikā Latvijas mežainums ir divkāršojies -  mežs atjaunojas gan no sēklām un atvasēm, gan arī katra nocirstā koka vietā tiek iestādīti vismaz 2 jauni! 

Kā noteikt koku vecumu?

Priedei vecumu līdz 20 gadiem var noteikt pavisam vienārši - saskaitot mieturus! Līdz šim vecumam tiek veikta arī jaunaudžu kopšana, kad mazie kociņi tiek atbrīvoti no nezālēm un aizsargāti no dzīvnieku bojājumiem.

Mieturis ir zaru vēdeklis, un attālums starp diviem mieturiem izaug gada laikā. Pēdējais gads ir galotne. Bet ne visi mieturi ir redzami un zaļi - zemāk atrodami sataustāmi “puniņi” jeb atmirušo mieturu vietas.  Tāpēc jūsu uzdevums ir saskaitīt arī senākos, grūtāk pamanāmos mieturus, kas atrodami posmā no pirmā zaļā mietura līdz zemei. 

Pieaugušiem kokiem vecumu nosaka pēc gadskārtām. Visvieglāk tās vari saskaitīt uz celmiem vai koka ripām. Interesanti, ka koka resnums ir bieži vien maldinošs vecuma rādītājs. Piemēram, zemāk redzamās ripas ir viena vecuma! 

Tik atšķirīgu koku izskatu nosaka ne tikai augsnes apstākļi, bet arī tas, vai mežs tiek kopts un retināts. Attēlā redzamās ripas nāk no viena tipa meža, kas vienā gadījumā retināts, bet otrā - atstāts novārtā. Redzams, ka resnākajam kokam ticis daudz vairāk saules un barības vielu!

Jaunaudžu kopšana - tās ir rūpes par nākotnes mežu. Jauns un kopts mežs aug ātri. Latvijā kopumā 1 sekundē izaug aptuveni 1 kubikmetrs koksnes – tas ir – viens liels koks. Minūtē izaug kokmateriāli veselai mājai!

Kā noteikt koku augstumu?

1. Indiāņu atkāpšanās. Senie indiāņi esot pārbaudījuši, vai koks var uzgāzties virsū vigvamam ar vienkāršu metodi, ko pamēģiniet arī jūs - pielieciet pieri pie zemes un skatieties uz koku caur kājām. Ja neredzat galotni, tad jums ir jāpavirzās prom no koka.  Kad redzat koku pilnā augumā, jūs esat drošā attālumā, kas ir vienāds ar koka aptuveno augstumu. 
2. Koks pie deguna! Precīzāka metode ir šāda - paņemat rokās 2 vienāda garuma zariņus un vienu novietojat vertikāli, bet otru zariņu pieliekat pie vertikālā zariņa vidus un sava deguna. Tad atkāpieties no mērāmā koka tik tālu, lai vertikālais zariņš aizsegtu visu mērāmā koka augumu. No šīs vietas aizejat ar 1 m gariem soļiem līdz mērītajam kokam - soļu skaits būs arī koka augstums!

Koki Latvijā var izaugt pat 40 m augstumā! Lai izaudzētu lietaskokus, mežs tiek retināts, atstājot vietu spēcīgākajiem kokiem, kas tādējādi var netraucēti stiepties platumā un garumā.  Audzējot mežu un to retinot tiek aktīvi piesaistīta ogļskābā gāze un iegūti kokmateriāli cilvēkiem tik noderīgu lietu ražošanai, kas tālāk kalpo kā oglekļa noliktavas. 

Kā atpazīt saglabājamas dabas vērtības jebkurā mežā?

Veicot mežsaimnieciskos darbus tiek aizsargātas dabas un kultūrvēstures vērtības un meža zāģēšana tiek rūpīgi plānota, izvērtējot ko drīkst zāģēt un kas noteikti jāsaglabā. Jebkurā mežā tiek aizsargāti šādi vērtīgi dabas elementi.

1. Ekoloģiskais koks ir liels un vecs koks, ar labi attīstītu vainagu un resniem zariem. Uz tā veidojas dzīvesvieta retām sugām, kas piemērojušās dzīvei uz šādiem kokiem, piemēram, tajā ligzdu var veidot mazais ērglis.
2. Atmirusi koksne kalpo par dzīvesvietu daudzām ķērpju, sūnu, sēņu, kukaiņu un gliemju sugām, piemēram, bērzu briežvabolei. Nokaltušus stāvošus kokus, kas ir tuvu ceļiem vai elektrolīnijām, apzāģē kā augstos celmus.
3. Mitra ieplaka nodrošina dzīves vidi sugām, kas nespēj augt sausos apstākļos. Saglabājot apaugumu, noēnojums ir pietiekams lai tās, piemēram, smaržīgo zemessomainīti, pasargātu no tiešas saules iedarbības un bojāejas.
4. Dzīvnieku ala un tās apkārtne jāsaglabā pēc iespējas nepārveidota meža darbu laikā, lai mazāk traucētu dzīvniekus un novērstu alas iebrukšanu, īpaši vērtīgas ir āpšu veidotās alu sistēmas, kurās dzīvo arī lapsas.
5. Liela putna ligzda mežā tiek saglabāta reizē ar apkārt augošajiem kokiem, lai pastāv lielāka iespēja, ka putni, piemēram, jūras ērglis nākamajā sezonā turpinās tur ligzdot.
6. Paauga jeb mazie kociņi tiek saglabāti grupās, lai mazinātu izcirtuma ietekmi uz meža vidi un ainavu, kā arī nodrošinātu dabisku meža atjaunošanos un labvēlīgus apstākļus dažādu augu un dzīvnieku izdzīvošanai.
7. Ūdeņu aizsargzona veidojas kā saglabāto koku joslas gar dažādām ūdenstilpnēm, kas pasargā upju un ezeru krastus no erozijas, ūdeni – no piesārņojuma, kā arī rada tā tuvumā mītošām sugām labvēlīgu noēnojumu.
8. Mežmala ir pārejas josla no vienas ekosistēmas otrā, tāpēc tur valda liela sugu daudzveidība, kā arī bieži vien mežmalā ligzdo dažādi putni, kas barojas laukos, piemēram, dzeltenā stērste.
9. Saglabājamo koku grupa veicina tāda mikroklimata saglabāšanu, kāds tas bijis mežaudzē pirms ciršanas, kā arī koki grupā ir noturīgāki pret vēju un mazina izcirtuma ietekmi uz meža ainavu.

Protams, visas dabas vērtības visbiežāk nav sastopamas vienuviet. Tās vari atrast uzmanīgi lūkojoties un pastaigājoties dabā!

Dabu īpaši jāsaudzē arī atpūtas laikā, kad plānots ierīkot apmetni vai kurināt ugunskuru. Ejot dabā vienmēr atceries: ko atnesi, to aiznes!

Vairāk par drošu un zaļu atpūtu dabā uzzini AS "Latvijas valsts meži" digitālajā ceļvedī "Laižam mežā".