Veicinot atbildību un mīlestību pret dabu, “Latvijas valsts meži” (LVM) aicina tevi piedalīties zaļākas Latvijas veidošanā - sēt un stādīt kokus, vairojot skābekli un ķerot oglekli! Latvijas valsts mežos katru gadu tiek iestādīti miljoniem jaunu koku, bet uzzini, kā pašam izaudzēt priedi un egli no sēkliņas vai ozolu no zīles, kā arī iepazīsti kokus - mūsu skābekļa rūpnīcas.
Latvijā skābeklis ir pieejams ikvienam, jo vairāk nekā pusi no mūsu valsts teritorijas sedz meži. Piedalies ikgadējās "Latvijas meža dienās" un izzini skābekli, talkā ņemot LVM daudzveidīgos mācību materiālus.
Būtisks pasaules klimata pārmaiņu iemesls ir pārāk liels ogļskabās gāzes jeb CO2 daudzums, ko rada cilvēku darbība. Šo problēmu palīdz risināt meži, jo koki augot piesaista ogļskābo gāzi un izdala skābekli, noglabājot oglekli koksnē. Šo procesu sauc par fotosintēzi. Koki novecojot un sadaloties atbrīvo oglekli. Oglekļa uzkrāšana turpinās, jo pieaugušie koki tiek nozāģēti, bet to vietā stādīti jauni. Koki un koksnes produkti tālāk darbojas kā oglekļa noliktavas. Vairāk uzzini video:
Priežu un egļu sēšanas apstākļi daudz neatšķiras. Vēlamais sēšanas laiks – marta beigas, aprīlis, maija vidus. Egļu un priežu sēklas jāsēj katra savā kastītē. Priede uzdīgs pirmā, savukārt egle – apmēram nedēļu vēlāk. Kastītes var būt jebkāda materiāla. Galvenais, lai tās apakšā būtu caurumiņš, kur cirkulēt gaisam. Piemērotākā augsne jaunajiem kociņiem ir kūdra. Pirms sēšanas jāpārbauda, lai tā ir pietiekami mitra.
Ja stādiņš jau reiz iznests ārā, tad atpakaļ telpās to nevajadzētu nest. Laistīšana pēc vajadzības un regulāra kociņu apraudzīšana jāturpina līdz pat oktobrim, kad laistīšana kļūs arvien retāka, jo kociņi gatavosies ziemošanai. Kastītes jānovieto uz zemes, tādā vietā, kur tām nedraudētu, piemēram, uzbraukšana ar automašīnu vai citādi tehniski bojājumi. Ziemas laikā nav nepieciešams rakt nost sniegu un pētīt, ko dara jaunās egles un priedes – jāļauj tām mierīgi un netraucēti gulēt ziemas miegā! Nav jāraizējas arī par bargu ziemas salu vai biezo sniega kārtu. Kad sniega sega ir nokususi un kastīte jau redzama, īpaši darbi nav jāveic – tāpat kā iepriekšējā gadā, ir jāraugās, lai augsne būtu pietiekami mitra un stādiņiem būtu pietiekoši daudz gaismas.
Pienācis jauno kociņu otrais pavasaris – ir laiks sākt jaunu dzīvi ārpus kastītes! Priedes labprāt augs smilšainākā un saulainākā vietā, savukārt eglēm labāk patiks mitrāka vieta. Stādīšanas vietā zeme apmēram 20 centimetru diametrā ir jāuzrušina, lai vismaz kociņa jaunās, neatkarīgās dzīves sākumā mazinātu apkārtesošo nezāļu konkurenci. Izvēlētajā vietā ir jāizrok 20 cm dziļa bedrīte, tās apakšā esošo zemi sairdina, samaisa ar ūdeni, lai rodas dubļi, un vēlams iemaisīt arī kādu sauju kompleksā minerālmēslojuma skābiem augiem (atrodams ikvienā dārzkopības veikalā). Tad notiek stādīšana – kociņam jāatrodas tikpat dziļi, cik tas ir audzis kastītē. Ņemot stādu ārā no kastītes, to nedrīkst ar spēku raut ārā – kociņš ir rūpīgi jāizņem ar zemes pikucīti, kurā atrodas tā saknes.
Uzmanies!
Rudenī salasi zīles, kas sakritušas zem ozola. Salasītās ozolzīles var sēt arī uzreiz pēc salasīšanas – rudenī, svarīgākais, lai tās uz ziemošanas laiku nonāktu saskarsmē ar zemi – vienalga, vai tā uzreiz ir dobe, vai maisiņš ar kūdru. Sējot zīles, starp tām jāatstāj ap 3 centimetru atstarpe, savukārt bedrītes dziļumam jābūt vismaz 3 centimetri – ja zīle nebūs pietiekami dziļi, aukstā ziemā tā var nosalt. Kad zīles ir sasētas, tās jāpasargā no pelēm un žurkām – vislabāk līdzēs apsegšana ar egļu skujām. Var atzīmēt vietu, kur zīles ir iesētas, lai pavasarī zinātu, kur meklēt jaunos ozola asniņus. Skujas noņem pavasarī, kad nokusis sniegs un atkususi zeme. Vasarā var pieskatīt – ja ļoti sauss, var palaistīt. Noteikti vajadzētu raudzīt, lai jaunos ozolus nepāraug nezāles, vēlams dobītes apravēt.
Salasītās zīles saber maisiņā, samaisot kopā ar kūdru vai granti, lai zīles ziemošanas laikā neizkalstu un nezaudētu savu dīgtspēju. Tad jānoliek ziemu glabāties vēsā vietā, piemēram pagrabā, uzmanīgi izvēloties vietu, lai netiek klāt peles un žurkas. Līdzīgi kā egles un priedes, zīles sēj no aprīļa līdz maija vidum. Vispirms tās jāsēj kastītē, atstājot apmēram 4 cm atstarpes starp zīlēm. Laistīšana reizi 2-3 dienās. Kad parādās pirmie dīgļi, jūnija vidū pēc salnām var nest ārā, un kastīti novietot pusēnā.
Atklāj mežu kā lielāko mācību klasi un sporta zāli, dodoties meža izziņas pārgājienā Latvijas valsts mežos. Četru dažāda vecuma mežos apgūsti 4 mežinieku gudrības: kā aprēķināt koku skaitu jaunaudzē, kā noteikt koku augstumu un vecumu, kā arī - kur meklēt aizsargājamas dabas vērtības. Uzdevumu lapu skati un izdrukā šeit - Skolām - Mācību materiāli (lvm.lv) Papildus iekļauj pārgājienā arī Latvijas olimpiskās komitejas sagatavotos vingrinājumus dabā!
Dabā sportot un iepazīt mežu aicinātas ģimenes, klases un jebkurš interesents, iepazīstot bezgalīgo meža apsaimniekošanas ciklu. Izdrukājamas darba lapas un uzdevumus atradīsi metodiskajā līdzeklī skolām "Meža izziņas mugursoma". Vairāk lasi zemāk.
Kā noteikt kociņu skaitu jaunaudzē?
Saskaitīt visus kociņus būtu pārāk sarežģīti, tāpēc uzskaiti veic parauglaukumos. Uzskaita visus iestādītos kociņus, kurus steigā vai braucot garām ar auto bieži pat nepamanām. Kociņu skaits nosaka, vai mežs atzīstams par atjaunotu.
Uzdevums ir sekojošs: jaunaudzē izvēlas raksturīgāku vietu un tajā izveido apļveida parauglaukumu ar rādiusu 2,82 m (parauglaukuma platība būs 25 m²).
Parauglaukuma centrā iesprauž zemē mietiņu, bet rādiusa noteikšanai lieto 2,82 m garu mērlenti, auklu vai kārti. Iegūtā apļa robežās uzskaita visus iestādītos kociņus un šo skaitu reizina ar 400. Rezultātā iegūst iestādīto kociņu vidējo skaitu vienā hektārā.
Mērījuma precizitātes uzlabošanai parasti platībā ierīko vairākus parauglaukumus. Lai izcirtumu atzītu par jaunaudzi, tajā jāaug vairākiem tūkstošiem kociņu uz ha.
Pēdējo 100 gadu laikā Latvijas mežainums ir divkāršojies - mežs atjaunojas gan no sēklām un atvasēm, gan arī katra nocirstā koka vietā tiek iestādīti vismaz 2 jauni!
Kā noteikt koku vecumu?
Priedei vecumu līdz 20 gadiem var noteikt pavisam vienkārši - saskaitot mieturus! Līdz šim vecumam tiek veikta arī jaunaudžu kopšana, kad mazie kociņi tiek atbrīvoti no nezālēm un aizsargāti no dzīvnieku bojājumiem.
Mieturis ir zaru vēdeklis, un attālums starp diviem mieturiem izaug gada laikā. Pēdējais gads ir galotne. Bet ne visi mieturi ir redzami un zaļi - zemāk atrodami sataustāmi “puniņi” jeb atmirušo mieturu vietas. Tāpēc jūsu uzdevums ir saskaitīt arī senākos, grūtāk pamanāmos mieturus, kas atrodami posmā no pirmā zaļā mietura līdz zemei.
Pieaugušiem kokiem vecumu nosaka pēc gadskārtām. Visvieglāk tās vari saskaitīt uz celmiem vai koka ripām. Interesanti, ka koka resnums ir bieži vien maldinošs vecuma rādītājs. Piemēram, zemāk redzamās ripas ir viena vecuma!
Tik atšķirīgu koku izskatu nosaka ne tikai augsnes apstākļi, bet arī tas, vai mežs tiek kopts un retināts. Attēlā redzamās ripas nāk no viena tipa meža, kas vienā gadījumā retināts, bet otrā - atstāts novārtā. Redzams, ka resnākajam kokam ticis daudz vairāk saules un barības vielu!
Jaunaudžu kopšana - tās ir rūpes par nākotnes mežu. Jauns un kopts mežs aug ātri. Latvijā kopumā 1 sekundē izaug aptuveni 1 kubikmetrs koksnes – tas ir – viens liels koks. Minūtē izaug kokmateriāli veselai mājai!
Kā noteikt koku augstumu?
Koki Latvijā var izaugt pat 40 m augstumā! Lai izaudzētu lietaskokus, mežs tiek retināts, atstājot vietu spēcīgākajiem kokiem, kas tādējādi var netraucēti stiepties platumā un garumā. Audzējot mežu un to retinot tiek aktīvi piesaistīta ogļskābā gāze un iegūti kokmateriāli cilvēkiem tik noderīgu lietu ražošanai, kas tālāk kalpo kā oglekļa noliktavas.
Kā atpazīt saglabājamas dabas vērtības jebkurā mežā?
Veicot mežsaimnieciskos darbus tiek aizsargātas dabas un kultūrvēstures vērtības un meža zāģēšana tiek rūpīgi plānota, izvērtējot ko drīkst zāģēt un kas noteikti jāsaglabā. Jebkurā mežā tiek aizsargāti šādi vērtīgi dabas elementi.
Protams, visas dabas vērtības visbiežāk nav sastopamas vienuviet. Tās vari atrast uzmanīgi lūkojoties un pastaigājoties dabā!
Dabu īpaši jāsaudzē arī atpūtas laikā, kad plānots ierīkot apmetni vai kurināt ugunskuru. Ejot dabā vienmēr atceries: ko atnesi, to aiznes!
Vairāk par drošu un zaļu atpūtu dabā uzzini AS "Latvijas valsts meži" digitālajā ceļvedī "Laižam mežā".
Lai šī tīmekļa vietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes (plašāka informācija šeit).
Ar Jūsu piekrišanu šajā vietnē papildus var tikt izmantotas statistikas sīkdatnes.
