Skābeklis

Ikvienam

Veicinot atbildību un mīlestību pret dabu, “Latvijas valsts meži” (LVM) aicina tevi piedalīties zaļākas Latvijas veidošanā - sēt un stādīt kokus, vairojot skābekli un ķerot oglekli! Latvijas valsts mežos katru gadu tiek iestādīti miljoniem jaunu koku, bet uzzini, kā pašam izaudzēt priedi un egli no sēkliņas vai ozolu no zīles, kā arī iepazīsti kokus - mūsu skābekļa rūpnīcas. 

 

Latvijā skābeklis ir pieejams ikvienam, jo vairāk nekā pusi no mūsu valsts teritorijas sedz meži. Piedalies ikgadējās "Latvijas meža dienās" un izzini skābekli, talkā ņemot LVM daudzveidīgos mācību materiālus

Kā meži var palīdzēt cīņā ar klimata pārmaiņām?

Būtisks pasaules klimata pārmaiņu iemesls ir pārāk liels ogļskabās gāzes jeb CO2 daudzums, ko rada cilvēku darbība. Šo problēmu palīdz risināt meži, jo koki augot piesaista ogļskābo gāzi un izdala skābekli, noglabājot oglekli koksnē. Šo procesu sauc par fotosintēzi. Koki novecojot un sadaloties atbrīvo oglekli. Oglekļa uzkrāšana turpinās, jo pieaugušie koki tiek nozāģēti, bet to vietā stādīti jauni. Koki un koksnes produkti tālāk darbojas kā oglekļa noliktavas. Vairāk uzzini video: 

 

 

Audzējam skābekli soli pa solim

 

priezu eglu

 

Priežu un egļu sēšanas apstākļi daudz neatšķiras. Vēlamais sēšanas laiks – aprīlis, maija vidus. Egļu un priežu sēklas jāsēj katra savā kastītē. Priede uzdīgs pirmā, savukārt egle – apmēram nedēļu vēlāk. Kastītes var būt jebkāda materiāla. Galvenais, lai tās apakšā būtu caurumiņš, kur cirkulēt gaisam. Piemērotākā augsne jaunajiem kociņiem ir kūdra. Pirms sēšanas jāpārbauda, lai tā ir pietiekami mitra.

  1. Kad augsne sagatavota, jāsāk sēšana. Starp sēklām jābūt 2 cm atstarpēm. Ar pirkstu iespiež ap 1 cm dziļu bedrīti, kurā ieliek sēklu un uzmanīgi aizrauš ciet. Pēc iesēšanas ieteicams kastīti nobērt ar apmēram 1 cm biezu smalkas grants slāni. Tas atbaidīs dažas dīgstu slimības
  2. Vislabāk jaunie kociņi jutīsies istabas temperatūrā +18°C līdz +21°C. Pirmajā nedēļā pēc iesēšanas, kastīti var novietot kādā ēnainākā vietā – piemēram, zem galda. Vēlāk tā jāpārceļ uz jaunu, saulaināku mītnes vietu – vislabāk uz palodzes, lai jaunie dīgsti neizstīdzētu.
  3. Tūlīt pēc iesēšanas pirmās 4-5 dienas nevajadzētu raizēties par laistīšanu, tomēr ir jāraugās, lai kūdra neizkalstu. Ja izskatās, ka virskārta kļuvusi ļoti sausa, tad ir jāaplaista. Kastītes vienā stūrī var iebāzt pirkstu līdz tās apakšai un pārbaudīt, vai kūdra ir mitra līdz pašai apakšai.
  4. Pēc kociņu izdīgšanas, laistīšana jāturpina kā līdz šim: reizi 2-3 dienās, raugoties, lai augsne būtu mitra visā kastītes dziļumā.
  5. Pēc salnām, ap jūnija vidu kastīti ar jau sadīgušajiem kociņiem ir jānes laukā, lai tie nekļūtu vārgi un izstīdzējuši. Jaunajiem kokiem būs jāiemācās piemēroties āra dzīves apstākļiem! Priedes var novietot saulainākā vietā, savukārt egles tikko pēc iznešanas ārā vajadzētu pieskatīt un novietot pusēnā, kur apraudzīt apmēram 3 nedēļas. Arī pēc iznešanas lauka stādi jāturpina laistīt reizi 2-3 dienās.

Stādiņa pirmā ziema

 vr2 copy

Ja stādiņš jau reiz iznests ārā, tad atpakaļ telpās to nevajadzētu nest. Laistīšana pēc vajadzības un regulāra kociņu apraudzīšana jāturpina līdz pat oktobrim, kad laistīšana kļūs arvien retāka, jo kociņi gatavosies ziemošanai. Kastītes jānovieto uz zemes, tādā vietā, kur tām nedraudētu, piemēram, uzbraukšana ar automašīnu vai citādi tehniski bojājumi. Ziemas laikā nav nepieciešams rakt nost sniegu un pētīt, ko dara jaunās egles un priedes – jāļauj tām mierīgi un netraucēti gulēt ziemas miegā! Nav jāraizējas arī par bargu ziemas salu vai biezo sniega kārtu. Kad sniega sega ir nokususi un kastīte jau redzama, īpaši darbi nav jāveic – tāpat kā iepriekšējā gadā, ir jāraugās, lai augsne būtu pietiekami mitra un stādiņiem būtu pietiekoši daudz gaismas.

Stādi kokus mežā

vr3 copy

Pienācis jauno kociņu otrais pavasaris – ir laiks sākt jaunu dzīvi ārpus kastītes! Priedes labprāt augs smilšainākā un saulainākā vietā, savukārt eglēm labāk patiks mitrāka vieta. Stādīšanas vietā zeme apmēram 20 centimetru diametrā ir jāuzrušina, lai vismaz kociņa jaunās, neatkarīgās dzīves sākumā mazinātu apkārtesošo nezāļu konkurenci. Izvēlētajā vietā ir jāizrok 20 cm dziļa bedrīte, tās apakšā esošo zemi sairdina, samaisa ar ūdeni, lai rodas dubļi, un vēlams iemaisīt arī kādu sauju kompleksā minerālmēslojuma skābiem augiem (atrodams ikvienā dārzkopības veikalā). Tad notiek stādīšana – kociņam jāatrodas tikpat dziļi, cik tas ir audzis kastītē. Ņemot stādu ārā no kastītes, to nedrīkst ar spēku raut ārā – kociņš ir rūpīgi jāizņem ar zemes pikucīti, kurā atrodas tā saknes.

Der zināt!

vr4 copy 2

Uzmanies!

  • Dīgšanas laikā – augsne nedrīkst būt pārāk mitra un arī ne pārāk sausa, lai dīglis neaizietu bojā.
  • Iznesot ārā – jāraugās, lai salnas to neapskādētu, tāpat arī egles jāuzmana no pārāk spēcīgas saules stariem.
  • Pirmā ziema – jāizvēlas piemērota vieta pārziemošanai, pārējais ir dabas un pašu jauno koku ziņā
  • Jaunais kociņš jāuzmana no vabolēm, smecerniekiem, pelēm un citiem gardēžiem.

 

Ozolu audzēšana

 vr5 copy

Rudenī salasi zīles, kas sakritušas zem ozola. Salasītās ozolzīles var sēt arī uzreiz pēc salasīšanas – rudenī, svarīgākais, lai tās uz ziemošanas laiku nonāktu saskarsmē ar zemi – vienalga, vai tā uzreiz ir dobe, vai maisiņš ar kūdru. Sējot zīles, starp tām jāatstāj ap 3 centimetru atstarpe, savukārt bedrītes dziļumam jābūt vismaz 3 centimetri – ja zīle nebūs pietiekami dziļi, aukstā ziemā tā var nosalt. Kad zīles ir sasētas, tās jāpasargā no pelēm un žurkām – vislabāk līdzēs apsegšana ar egļu skujām. Var atzīmēt vietu, kur zīles ir iesētas, lai pavasarī zinātu, kur meklēt jaunos ozola asniņus. Skujas noņem pavasarī, kad nokusis sniegs un atkususi zeme. Vasarā var pieskatīt – ja ļoti sauss, var palaistīt. Noteikti vajadzētu raudzīt, lai jaunos ozolus nepāraug nezāles, vēlams dobītes apravēt.

vr6 copy

Salasītās zīles saber maisiņā, samaisot kopā ar kūdru vai granti, lai zīles ziemošanas laikā neizkalstu un nezaudētu savu dīgtspēju. Tad jānoliek ziemu glabāties vēsā vietā, piemēram pagrabā, uzmanīgi izvēloties vietu, lai netiek klāt peles un žurkas. Līdzīgi kā egles un priedes, zīles sēj no aprīļa līdz maija vidum. Vispirms tās jāsēj kastītē, atstājot apmēram 4 cm atstarpes starp zīlēm. Laistīšana reizi 2-3 dienās. Kad parādās pirmie dīgļi, jūnija vidū pēc salnām var nest ārā, un kastīti novietot pusēnā. 

Skābekļa paka

 vr7 copy

 

Lai nodrošinātu lietpratīgu izglītību par klimata pārmaiņām un veicinātu izpratni par koku lomu cīņā ar globālo sasilšanu, skolām ir izveidota īpaša "Skābekļa paka". Tā veidota sadarbībā ar Eiropas Meža pedagoģijas organizāciju (Forestpedagogics – Environmental education) un AS "Latvijas finieris", sniedzot iespēju ikvienam vairot skābekli - iesēt un izaudzēt savus kokus, kā arī ķert oglekli - spēlēt klimata izaicinājumu spēles ar koksnes gabaliņiem.  

 

sesanas komplekts copy

 

Atzīmējot ANO Starptautisko Meža dienu, ko visā pasaulē ik gadu svin 21. martā, AS "Latvijas valsts meži" ir uzdāvinājusi "Skābekļa pakas" vairāk nekā 600 klasēm, kas kopā iesējušas ap 18 000 priežu sēkliņu!

 

Skābekļa pakas saturs:

 

  • 9 kartona ietvari ar 9 kūdras tabletēm (36 mm)
  • 1 sēklu paciņa ar  aptuveni 30 priežu sēklām (katrā tabletē var iesēt 3 - 4 sēklas)
  • 1 lineāls izdīgušo stādiņu mērīšanai
  • 3 mācību kartītes - klimata pārmaiņu stāsts, sēšanas pamācība un priedes vizītkarte
  • 1 iesēšanas datuma atzīme
  • 1 oglekļa paka ar 30 koka gabaliņiem - 3 klimata izaicinājumu spēles

 

 

ppakk.jpg